Artwork

Latvijas Radio द्वारा प्रदान की गई सामग्री. एपिसोड, ग्राफिक्स और पॉडकास्ट विवरण सहित सभी पॉडकास्ट सामग्री Latvijas Radio या उनके पॉडकास्ट प्लेटफ़ॉर्म पार्टनर द्वारा सीधे अपलोड और प्रदान की जाती है। यदि आपको लगता है कि कोई आपकी अनुमति के बिना आपके कॉपीराइट किए गए कार्य का उपयोग कर रहा है, तो आप यहां बताई गई प्रक्रिया का पालन कर सकते हैं https://hi.player.fm/legal
Player FM - पॉडकास्ट ऐप
Player FM ऐप के साथ ऑफ़लाइन जाएं!

Mārcis Balodis: Ilgtermiņā Krievija turpinās pēc inerces iesākto politiku

29:30
 
साझा करें
 

Manage episode 408947417 series 3529202
Latvijas Radio द्वारा प्रदान की गई सामग्री. एपिसोड, ग्राफिक्स और पॉडकास्ट विवरण सहित सभी पॉडकास्ट सामग्री Latvijas Radio या उनके पॉडकास्ट प्लेटफ़ॉर्म पार्टनर द्वारा सीधे अपलोड और प्रदान की जाती है। यदि आपको लगता है कि कोई आपकी अनुमति के बिना आपके कॉपीराइट किए गए कार्य का उपयोग कर रहा है, तो आप यहां बताई गई प्रक्रिया का पालन कर सकते हैं https://hi.player.fm/legal
Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar politologu un Austrumeiropas pētījumu centra pētnieku Mārci Balodi par to, vai un kā varētu mainīties Krievijas politika pēc tā saucamajām prezidenta "velēšanām" Krievijā. Vai terora līmenis Krievijā pieaugs un kāda ir krievu politiskā uzvedība Latvijā? Pirms vairāk nekā nedēļas Krievijā notikušās tā saucamās prezidenta "vēlēšanas" un pagājušās piektdienas, 22. marta, terora akts Maskavā ir divi notikumi, kas dod plašas iespējas interpretācijām par to, kas Krievijā notiek. Dod pamatu arī sazvērestības teorijām, tai skaitā par paša Putina iesaisti, vai kā viņš to izmantos savas politikas realizācijai tālāk. Abi šie notikumi dod iespēju precīzāk definēt, kāds tad ir politiskais režīms Krievijā, vai vardarbības slieksnis šajā valstī ir palielinājies un kādas konsekvences tas izsauks uz Krievijas realizēto karu Ukrainā. Pēc tam, kad "vēlēšanas" ir beigušās, leģitimitāte Putina politikai ir formāli iegūta. Jautājums, ko uzdod daudzi, kāda varētu būt Kremļa jaunā politika pēc "vēlēšanām"? Mārcis Balodis: Tādi jautājumi ir pilnīgi vietā. Šeit arī der atsaukt atmiņā pagātni – 2018. gadu, kad Putins saņēma, manuprāt, 77 procentus balsu, un acīmredzami šis mandāts tika interpretēts ka, lūk, absolūtais sabiedrības vairākums ir par Putinu, tātad Putina režīmam ir tiesības darīt to, ko tas uzskata par nepieciešamu. Tas, ko 2018. gadā izdarīja, bija pensiju reforma. Un uzreiz Putina reitings manāmi nokrītas. Tātad acīmredzami tika nepareizi interpretēta situācija. Es domāju, ka šāda pieredze pavisam noteikti ir palikusi Kremļa atmiņā. Pareizāk, Kremlis noteikti gribētu izvairīties no šādiem pārrēķiniem. Taču jārēķinās, ka ir, iespējams, jautājumi, kuri ir tā sasāpējušais vai no kuriem principā izvairīties vairs nevar. Piemēram, jautājums par mobilizāciju. Jājautā varbūt nedaudz vairāk militāriem ekspertiem par to, vai tas ir šobrīd nepieciešams, taču, ņemot vērā to, ka dažādas amatpersonas jau pēdējos kādus deviņus mēnešus noteikti ir mēģinājušas uzsvērti atgādināt visiem Krievijas iedzīvotājiem, ka mobilizācija šobrīd neesot nepieciešama, jo pietiekot brīvprātīgo. Tas liecina, ka viņi skaidri un gaiši saprot, cik ļoti sabiedrību tas jautājums uztrauc. Un pirms balsošanas šo jautājumu nedrīkstēja kustināt, tas bija absolūti nepopulārs un ar to varēja tikai zaudēt. Šobrīd atkal, teiksim tā, durvis paveras, lai šo jautājumu atkal paceltu gaisā. Ja raugāmies ilgtermiņā, es domāju, drīzāk jārēķinās, ka Krievija turpinās pēc inerces iesākto politiku, bet kopējā tendence būs lejupejoša. Respektīvi, represijas tiks pastiprinātas, arī ekonomikai labāk neklāsies. Tādu, teiksim, strauju lēcienu, kaut kādā totalitārisma virzienā, uz to es liktu kā mazāk ticami. Izteicāt versiju, ka, lai noturētu kontroli pār sabiedrību nākotnē Krievijā, varētu nākties celt vardarbības latiņu. Mārcis Balodis: Jā, tāda varbūtība pastāv ar domu, ka, lai arī cik lielā mērā Krievijas sabiedrība nebūtu orientēta uz apātiju vai vienkārši pašsaglabāšanos un tā veidā gatavi klusēt, tomēr tā problēma, kur Krievija, tāpat kā daudzas citas autoritāras un totalitāras valstis nonāk, iznīcinot institūtus, valsts sāk zaudēt informāciju par to, kas valstī notiek, kas sabiedrībā notiek, kas sabiedrībai ir aktuāls. Ar laiku tādā veidā valsts var sākt atkal iekāpt sabiedrības lauciņā par tālu, atsaucoties uz vēsturiskiem piemēriem, paaugstinot pensijas vecumu vai veicot kaut kādas nodokļu izmaiņas, kas var izsaukt sabiedrībā plašāku neapmierinātību, tai skaitā pat sabiedrības lojālajā daļā. Tajā brīdī režīmam tiešām var nākties ķerties klāt pie vardarbības, lai pieliktu punktu šādai sabiedrības pretestībai. Kā mēs varam nosaukt tīri politoloģiski to režīmu, kas tur ir? Mārcis Balodis: Putina režīmu bieži vien mēdz dēvēt par hibrīdautoritārismu. Varbūt ir kaut kādi atsevišķi elementi no totalitārisma un atsevišķos jautājumos patiešām mēģina panākt pat totālu kontroli pār to, ko iedzīvotāji dara vai kā viņi var izpausties. Taču citos jautājumos atkal valsts nemēģina pilnībā iekāpt vēl sabiedrības dārziņā. Tāpēc parasti to mēģina dēvēt par kaut kādu hibrīdautoritārismu. Putina režīma viena no īpatnējām iezīmēm ir, pirmkārt, uzsvērtas, pat dīvainas, varētu teikt, attiecības ar jebko, kas ir saistīts ar juridisko procesu. Lai vai ko Krievija darīja gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā, to mēģina pamatot juridiski. Tādā veidā valsts mēģina reizēm distancēties, un tādā veidā reizēm valstij izdodas aizsargāt iedzīvotājus no tādas nosacīti patvaļas atsevišķās situācijās. Un vienlaikus ar to visu tiek mēģināts uzturēt kaut kādu demokrātijas ilūziju. Joprojām Krievijā ir amatpersonas, kuras laiku pa laikam runā par to, ka Krievija ir demokrātiska valsts, ka viņiem ir tāda alternatīva demokrātija. Līdz ar to viņa nav pilnībā tīra, varbūt gluži autoritāra valsts kaut kādos jautājumos, taču totalitāri viņi arī nav. Reizēm ir kaut kāds mikslis no dažādām idejām. Mārcis Balodis ir politikas zinātņu maģistrs, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks. Primāri savos pētījumos pievērsies Krievijas hibrīddraudu aktivitāšu analīzei, prokremliskās dezinformācijas pētīšanai un tās ietekmei uz politiskajiem procesiem. Piedalījies pētījumu projektos par dezinformācijas riskiem Latvijas interneta mediju vietnēs, kā arī projektos par prokremliskās dezinformācijas naratīvu izsekošanu un atmaskošanu Latvijas mediju telpā. Ir vairāku publikāciju par Krievijas ārpolitiku un drošības politiku autors.
  continue reading

138 एपिसोडस

Artwork
iconसाझा करें
 
Manage episode 408947417 series 3529202
Latvijas Radio द्वारा प्रदान की गई सामग्री. एपिसोड, ग्राफिक्स और पॉडकास्ट विवरण सहित सभी पॉडकास्ट सामग्री Latvijas Radio या उनके पॉडकास्ट प्लेटफ़ॉर्म पार्टनर द्वारा सीधे अपलोड और प्रदान की जाती है। यदि आपको लगता है कि कोई आपकी अनुमति के बिना आपके कॉपीराइट किए गए कार्य का उपयोग कर रहा है, तो आप यहां बताई गई प्रक्रिया का पालन कर सकते हैं https://hi.player.fm/legal
Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar politologu un Austrumeiropas pētījumu centra pētnieku Mārci Balodi par to, vai un kā varētu mainīties Krievijas politika pēc tā saucamajām prezidenta "velēšanām" Krievijā. Vai terora līmenis Krievijā pieaugs un kāda ir krievu politiskā uzvedība Latvijā? Pirms vairāk nekā nedēļas Krievijā notikušās tā saucamās prezidenta "vēlēšanas" un pagājušās piektdienas, 22. marta, terora akts Maskavā ir divi notikumi, kas dod plašas iespējas interpretācijām par to, kas Krievijā notiek. Dod pamatu arī sazvērestības teorijām, tai skaitā par paša Putina iesaisti, vai kā viņš to izmantos savas politikas realizācijai tālāk. Abi šie notikumi dod iespēju precīzāk definēt, kāds tad ir politiskais režīms Krievijā, vai vardarbības slieksnis šajā valstī ir palielinājies un kādas konsekvences tas izsauks uz Krievijas realizēto karu Ukrainā. Pēc tam, kad "vēlēšanas" ir beigušās, leģitimitāte Putina politikai ir formāli iegūta. Jautājums, ko uzdod daudzi, kāda varētu būt Kremļa jaunā politika pēc "vēlēšanām"? Mārcis Balodis: Tādi jautājumi ir pilnīgi vietā. Šeit arī der atsaukt atmiņā pagātni – 2018. gadu, kad Putins saņēma, manuprāt, 77 procentus balsu, un acīmredzami šis mandāts tika interpretēts ka, lūk, absolūtais sabiedrības vairākums ir par Putinu, tātad Putina režīmam ir tiesības darīt to, ko tas uzskata par nepieciešamu. Tas, ko 2018. gadā izdarīja, bija pensiju reforma. Un uzreiz Putina reitings manāmi nokrītas. Tātad acīmredzami tika nepareizi interpretēta situācija. Es domāju, ka šāda pieredze pavisam noteikti ir palikusi Kremļa atmiņā. Pareizāk, Kremlis noteikti gribētu izvairīties no šādiem pārrēķiniem. Taču jārēķinās, ka ir, iespējams, jautājumi, kuri ir tā sasāpējušais vai no kuriem principā izvairīties vairs nevar. Piemēram, jautājums par mobilizāciju. Jājautā varbūt nedaudz vairāk militāriem ekspertiem par to, vai tas ir šobrīd nepieciešams, taču, ņemot vērā to, ka dažādas amatpersonas jau pēdējos kādus deviņus mēnešus noteikti ir mēģinājušas uzsvērti atgādināt visiem Krievijas iedzīvotājiem, ka mobilizācija šobrīd neesot nepieciešama, jo pietiekot brīvprātīgo. Tas liecina, ka viņi skaidri un gaiši saprot, cik ļoti sabiedrību tas jautājums uztrauc. Un pirms balsošanas šo jautājumu nedrīkstēja kustināt, tas bija absolūti nepopulārs un ar to varēja tikai zaudēt. Šobrīd atkal, teiksim tā, durvis paveras, lai šo jautājumu atkal paceltu gaisā. Ja raugāmies ilgtermiņā, es domāju, drīzāk jārēķinās, ka Krievija turpinās pēc inerces iesākto politiku, bet kopējā tendence būs lejupejoša. Respektīvi, represijas tiks pastiprinātas, arī ekonomikai labāk neklāsies. Tādu, teiksim, strauju lēcienu, kaut kādā totalitārisma virzienā, uz to es liktu kā mazāk ticami. Izteicāt versiju, ka, lai noturētu kontroli pār sabiedrību nākotnē Krievijā, varētu nākties celt vardarbības latiņu. Mārcis Balodis: Jā, tāda varbūtība pastāv ar domu, ka, lai arī cik lielā mērā Krievijas sabiedrība nebūtu orientēta uz apātiju vai vienkārši pašsaglabāšanos un tā veidā gatavi klusēt, tomēr tā problēma, kur Krievija, tāpat kā daudzas citas autoritāras un totalitāras valstis nonāk, iznīcinot institūtus, valsts sāk zaudēt informāciju par to, kas valstī notiek, kas sabiedrībā notiek, kas sabiedrībai ir aktuāls. Ar laiku tādā veidā valsts var sākt atkal iekāpt sabiedrības lauciņā par tālu, atsaucoties uz vēsturiskiem piemēriem, paaugstinot pensijas vecumu vai veicot kaut kādas nodokļu izmaiņas, kas var izsaukt sabiedrībā plašāku neapmierinātību, tai skaitā pat sabiedrības lojālajā daļā. Tajā brīdī režīmam tiešām var nākties ķerties klāt pie vardarbības, lai pieliktu punktu šādai sabiedrības pretestībai. Kā mēs varam nosaukt tīri politoloģiski to režīmu, kas tur ir? Mārcis Balodis: Putina režīmu bieži vien mēdz dēvēt par hibrīdautoritārismu. Varbūt ir kaut kādi atsevišķi elementi no totalitārisma un atsevišķos jautājumos patiešām mēģina panākt pat totālu kontroli pār to, ko iedzīvotāji dara vai kā viņi var izpausties. Taču citos jautājumos atkal valsts nemēģina pilnībā iekāpt vēl sabiedrības dārziņā. Tāpēc parasti to mēģina dēvēt par kaut kādu hibrīdautoritārismu. Putina režīma viena no īpatnējām iezīmēm ir, pirmkārt, uzsvērtas, pat dīvainas, varētu teikt, attiecības ar jebko, kas ir saistīts ar juridisko procesu. Lai vai ko Krievija darīja gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā, to mēģina pamatot juridiski. Tādā veidā valsts mēģina reizēm distancēties, un tādā veidā reizēm valstij izdodas aizsargāt iedzīvotājus no tādas nosacīti patvaļas atsevišķās situācijās. Un vienlaikus ar to visu tiek mēģināts uzturēt kaut kādu demokrātijas ilūziju. Joprojām Krievijā ir amatpersonas, kuras laiku pa laikam runā par to, ka Krievija ir demokrātiska valsts, ka viņiem ir tāda alternatīva demokrātija. Līdz ar to viņa nav pilnībā tīra, varbūt gluži autoritāra valsts kaut kādos jautājumos, taču totalitāri viņi arī nav. Reizēm ir kaut kāds mikslis no dažādām idejām. Mārcis Balodis ir politikas zinātņu maģistrs, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks. Primāri savos pētījumos pievērsies Krievijas hibrīddraudu aktivitāšu analīzei, prokremliskās dezinformācijas pētīšanai un tās ietekmei uz politiskajiem procesiem. Piedalījies pētījumu projektos par dezinformācijas riskiem Latvijas interneta mediju vietnēs, kā arī projektos par prokremliskās dezinformācijas naratīvu izsekošanu un atmaskošanu Latvijas mediju telpā. Ir vairāku publikāciju par Krievijas ārpolitiku un drošības politiku autors.
  continue reading

138 एपिसोडस

Tous les épisodes

×
 
Loading …

प्लेयर एफएम में आपका स्वागत है!

प्लेयर एफएम वेब को स्कैन कर रहा है उच्च गुणवत्ता वाले पॉडकास्ट आप के आनंद लेंने के लिए अभी। यह सबसे अच्छा पॉडकास्ट एप्प है और यह Android, iPhone और वेब पर काम करता है। उपकरणों में सदस्यता को सिंक करने के लिए साइनअप करें।

 

त्वरित संदर्भ मार्गदर्शिका