Studentu skaits turpina rukt; pieaug interese par eksakto zinātņu studijām
Manage episode 403094675 series 3016676
Šogad turpina samazināties studentu skaits. Pagājušajā gadā šajā laikā Latvijas augstskolām bija pieteikušies par aptuveni 7% vairāk studentu. Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) tas nepārsteidz, un tā paredz, ka tuvāko gadu laikā kopējais studentu skaits varētu samazināties par trešdaļu. Tikmēr valsts mudinājumi studentiem izvēlēties eksaktās zinātnes sāk dot rezultātu.
- Demogrāfijas bedres zemākais punkts vēl tikai būs
- Atsevišķās universitātēs arī "bada laikos" pieaug reflektantu skaits
- Darba devēji iesaka mācīties eksaktās zinātnes
- Mudina mācīties sirdij tuvo, nevis darba tirgum izdevīgo
Tikko kā saņēmuši vidusskolas atestātus, šonedēļ studēt gribētāji vēl centās paspēt uz pirmo studentu uzņemšanas kārtu Latvijas augstskolās. Daudziem tas bija pirmais solis augstākās izglītības iestādē.
Vienotajā studiju pieteikšanās sistēmā "latvija.lv" uz 11 Latvijas augstskolām pieteikušies ir aptuvenu 8500 reflektantu, vidēji katrs piesakoties uz četrām studiju programmām.
Studentu prioritātes nav mainījušās. Visbiežāk studenti vēlas mācīties medicīnu, datorzinātnes un tiesību zinātni. Tāpat nemainīgi populāra ir arī ekonomika un vadība.
Pēdējos gados studēt gribētāju skaits samazinās par aptuveni 7% gadā.
IZM Augstākās izglītības departamenta direktore Agrita Kiopa stāsta, ka samazinājums ir paredzams. "Protams, es domāju, nevienam nav noslēpums, ka studentu skaits Latvijā samazinās. Ja šobrīd mēs runājam, ka mums ir aptuveni 85 000 – 90 000 studentu, tad mēs prognozējam, ka šis skaits samazināsies tuvākajos gados līdz kādiem 60 000," saka Kiopa.
Studentu skaits samazinās, jo Latvija ir demogrāfiskajā bedrē, kuras dziļākais posms varētu būt pēc trim gadiem.
Atsevišķās universitātēs arī "bada laikos" pieaug reflektantu skaitsStudējošo skaits sarūk ne tikai reģionos, bet arī Rīgā. Latvijas Universitātē (LU) šobrīd studē uz pusi mazāk studentu nekā pirms 10 gadiem.
Iemeslus klāsta LU studentu servisa direktors Jānis Saulītis. "Viens no galvenajiem aspektiem ir tas, ka ļoti daudzi cilvēki mācījās priekš otrā grāda, kas deva tādu papildu apjomu, īpaši sociālajās zinātnēs. Šis kontingents laika gaitā atbira," saka Saulītis. "Tie, kuriem vajadzēja, tie samācījās. Vēl mums bija ārvalstu filiāle, kas faktiski Universitātei arī piesaistīja, ļoti aptuveni [lēšot] – 7000-8000 studentu," norāda Saulītis.
Par spīti kopējā studentu skaita samazinājumam, salīdzinoši nemainīgu studentu skaitu izdodas noturēt Rīgas Tehniskajai Universitātei (RTU). Ar gandrīz 15 000 studentu tā ir mazliet priekšā LU. Pieteikumu skaita ziņā gan LU arī šogad ir populārākā.
Vienotajā uzņemšanas sistēmā joprojām nepiedalās Rīgas Stradiņa universitāte (RSU). Tās pārstāvji skaidro, ka pašu uzņemšanas sistēma ir lētāka gan augstskolai, gan studentiem, turklāt tai ir labi rezultāti. RSU šogad pieteikušies 2400 reflektantu, par ko priecājas universitātes Studentu servisa vadītāja Indra Treija. "Stradiņa universitātei šis vasaras pieteikšanās periods ir bijis ļoti veiksmīgs.
Mēs esam saņēmuši vairāk pieteikumus nekā iepriekšējā gadā, un pēdējo četru piecu gadu laikā mums katru gadu pieaug reflektantu skaits. Tas ir ļoti iepriecinoši, ņemot vērā demogrāfisko kritumu, kāds vispār ir valstī," klāsta Treija.
Pēc Ekonomikas ministrijas prognozēm, Latvijas ekonomikai būs vajadzīgi eksakto zinātņu speciālisti, savukārt humanitārajās un sociālajās zinātnēs ir pārprodukcija.
Darba devēji iesaka mācīties eksaktās zinātnesValsts jau vairākus gadus mudina studentus izvēlēties eksaktās zinātnes, piešķirot tām vairāk budžeta vietu. Kiopa gan uzsver, proporcija lēnām izlīdzinās. Ja 2008. gadā sociālās, tiesību un humanitārās zinātnes studēja gandrīz četras reizes vairāk studentu nekā eksaktās, šobrīd uz katru eksakto zinātņu studentu ir divi sociālo, tiesību vai humanitāro zinātņu studenti.
"2000. gadu sākumā mums bija ļoti liels studentu skaits, kas mācījās dažādās uzņēmēju vadības zinātnēs un pedagoģijā, un tam bija dažādi iemesli. Bija prasības no darba devēju puses, ka ir jābūt augstākajai izglītībai, vai cilvēki meklēja sev jaunu pielietojumu," viņa analizē. "Šobrīd varētu sacīt, pēc tiem cipariem, ko mēs redzam, ka viss izlīdzinās un proporcija mainās. Mēs arī saprotam, ka tas ir mūsu darba rezultātā, jo mēs jau gadiem esam augstskolām virzījuši palielināt proporciju eksaktajām zinātnēm," norāda Kiopa.
Eksaktās zinātnes iesaka studēt arī darba devēji. Portāla "Prakse.lv" un Latvijas Darba devēju konfederācijas veidotajā augstskolu topā pirmo vietu ieņem RTU, savukārt programmu topā divas pirmās vietas ieņem datorzinātņu programmas, kuras arī šogad ir starp pieprasītākajām.
RTU Studiju departamenta direktore Ilze Birzniece uzskata, ka tieši darba devēju novērtējums iespaido studentu izvēli. "Priecājamies, ka skolēni novērtē šos darba devēju ieteikumus un darba devēju tendences un arvien vairāk izvēlas nākt pie mums studēt eksaktās zinātnes," norāda Birzniece. "Tas ietekmē sabiedrības domu un attieksmi un veicina izpratni par to, ka šīs tehniskās zinātnes un arī matemātikas, fizikas ķīmijas priekšmeti skolās ir svarīgi, kaut arī ne vienmēr viegli. Tie ir svarīgi Latvijas tautsaimniecībai," saka Birzniece.
Lai gan datorzinātņu un medicīnas programmu kursos auditorijas solās būt pilnas, par savu pirmo prioritāti eksaktās zinātnes studenti izvēlas retāk nekā sociālās. Piemēram, studijas LU Sociālo zinātņu fakultātē kā pirmo prioritāti ir izvēlējušies vairāk studentu nekā Bioloģijas, Ķīmijas un Fizikas un matemātikas fakultātēs kopā. Nevienu RTU programmu topošie studenti kā pirmo izvēli nav norādījuši tik bieži kā LU tiesību zinātnes.
Kiopa uzskata, ka interese par eksaktajiem priekšmetiem ir jārada skolas laikā. "Tam, ka jaunieši bieži vien neizvēlas studēt eksaktajās zinātnēs, saknes ir jāmeklē jau vidusskolā un varbūt jau pirms vidusskolas," akcentē Kiopa. "Tas ir tad, kad cilvēks izvēlas vai neizvēlas studēt ķīmiju, izvēlas vai neizvēlas studēt bioloģiju, un pēc tam, tikai vēlāk saprotot, ka viņš labprāt būtu gājis un studējis par ārstu vai studējis bioloģiju un fizioloģiju, un visas tās jomas, kas, iespējams, pat patiktu, vienkārši kaut kad gadus atpakaļ nav ienācis prātā," viņa saka.
Skolēnu mazo interesi par eksaktajiem priekšmetiem parāda arī eksāmenu izvēle. Tikai aptuveni 7% vidusskolēnu šogad kārtoja fizikas eksāmenu. Ķīmiju kārtoja vēl retāk. Tomēr arī šie rādītāji šogad ir mazliet palielinājušies, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.
Mudina mācīties sirdij tuvo, nevis darba tirgū izdevīgākoTikmēr politologs Ivars Ījabs uzskata, ka valsts uzsvaram uz eksaktajiem priekšmetiem nevajadzētu atspēlēties uz citu zinātņu kvalitāti. "Kopumā jau, protams, tas tā ir, ka Latvijas viena no lielajām ekonomikas programmām tuvākajā laika varētu būt kvalificēts darbaspēks. Tāpēc, ja mēs gribam attīstīties, mums tehnoloģijās un inženierzinātnēs tiešām vajadzēs [cilvēkus].
Cits jautājums ir, ka pēdējos gados, nu vismaz 15, Latvijas valdība ir lielā mērā atmetusi ar roku attiecībā uz kvalitāti sociālajā un humanitārajās zinātnēs. Viņa ir vienkārši atļāvusi savairoties veselam lērumam ļoti apšaubāmas kvalitātes mācību iestādēm, kas vienkārši nodarbojas ar dempingu," kritisks ir Ījabs.
Kā uzsver politologs, Latvijai vienmēr būs vajadzīgi žurnālisti, vēsturnieki un sociologi, tāpēc arī šajās jomās ir jārūpējas, lai Latvijas augstskolas varētu sagatavot labus speciālistus. Tomēr studentiem pirmkārt ir jāņem vērā nevis tas, ko saka iestādes, bet paša vēlmes.
"Kas attiecās uz jauniešiem, es ļoti silti ieteiktu domāt nevis par to, ko konkrētā brīdī pasaka kāda ministrija, bet gan padomāt par to, ko es kā cilvēks gribētu darīt nevis pēc diviem, trim gadiem, bet pēc 15, 20 gadiem, un vai man tas būs interesanti," norāda pasniedzējs.
"Nav drausmīgāka lāsta jebkuram atsevišķam cilvēkam, kā visu mūžu darīt kādu lietu, kas tev neinteresē un nepatīk," viņš norāda.
Šim viedoklim piekrīt arī topošie studenti. "Es ņēmu vērā to, kas man patīk, ko es zinu, ko es gribu darīt, nevis to, kas ir vairāk pelnošs. Es vienkārši mēģinu uz to, kas man patīk un ko es zinu, ka varēšu darīt ar prieku," saka viena no topošajām studentēm Ieva. Viņai piekrīt Agnese. "Es domāju vairāk par to, kas mani tiešām aizrautu. Uzskatu, ka tad, ja tu darīsi to, kas tevi aizraus, tad tu noteikti dabūsi darbu," norāda Agnese.
"Manuprāt, ja tu gribi strādāt, darbu tu atradīsi vienmēr. Tā, manuprāt, nav problēma," saka Kārlis. Savukārt Roberts par darbu vēl nedomā. "Es vēl par darba iespējām nedomāju. Pirmais lielais solis, ko es vēlos izpildīt, ir apgūt studijas," viņš nosaka.
Pirmās studiju pieteikšanās kārtas rezultātus jaunieši uzzinās jau piektdien.
59 एपिसोडस